Pamatu pamats – lietu kārtība

Pirms sākt ķerties pie konkrētām lietām par to, kur ko dabūt, kā izvēlēties, kā glabāt un kā gatavot, sāksim ar dažiem pamatprincipiem kā tādiem.

1. Maini savus ieprikšanās paradumus. Ne vienmēr lētākie produkti atrodami lielveikalā. Un ne viemēr tur jāieskrien pa ceļam uz mājām no darba. Ievies sev jaunu nedēļas nogales atrakciju – sestdienas rītā apmeklē tirgu. Kāpēc tieši sestdienas un kāpēc rītā? Tāpēc, ka sestdienās tirgū ir vairāk tirgotāju, jo daudzi brauc tikai vienu reizi nedēļā, iztirgo savu pa nedēļu sagatavoto produkciju un brauc mājās. Tieši pie šādiem tirgotājiem var atrast īstākās pērles. Vai būs baigi pa lēto? Nē – šis nebūs baigi pa lēto. Bet pa lēto būs citi produkti. Pērkam pienu Lubānas tirgū par 0.68 EUR/L. Eju ar savu taru (man ir skaista 1L stikla pudele ar skrūvējamu vāciņu – tāda nostaļģija pēc bērnības un piena stikla pudelēs J ) Pērkam kaulus buljonam, lielajam katlam zem 1 EUR. Lielais katls pietiek 1 divdienu zupai + ~1L koncentrēta buljona sasaldēšanai un izmantošanai dažādām citām lietām. Vienvārdskot – iekļauj tirgu savā ikdienā. Atsevišķas lietas ir lētākas kā veikalā, ir daudz lietu, kuras veikalā ir stipri zemākas kvalitātes vai arī nav vispār.

2. Nepērc gatavus un pusgatavus produktus. Tas ir šausmīgi dārgi. Ja tev rūp tavs naudas maks, tad nepaslinko un sacep vakarā tās pankūkas mājās nevis pērc veikalā gatavas par nez kādu milzu naudu. Īstenībā daudzi no produktiem, ko ikdienā pērkam gatavus, ir ļoti vienkārši pagatavojami mājās. Vienkārši un arī pietiekami ātri. Piemēram, pastēte. Ja domājam par to, ko ēdam, tad ēdamas ir tikai tās pastētes, kas atrodamas lielveikalu eko plauktos vai arī tirgū (arī mazajos tirdziņos pie lielveikaliem), bet tās ir salīdzinoši ļoti dārgas. Ko darīt? Gatavot pastēti mājās. Tirgū nopirkt svaigu aknu, izvārīt vai apcept un pasutināt uz pannas, blenderī samalt ar apceptu sīpolu un saldo krējumu + sāli, pipariem pēc garšas. Pastētes pagatavošana aizņem ~20minūtes. Tas pats attiecas uz buljonu un buljona kubiņiem. Liellopa kauli tirgū par ~1 EUR, lielajā katlā vāram ar pāris pipariem, lauru lapu un sīpolu kādas 4 stundas, salejam nelielos trauciņos un liekam saldētavā. Buljona kubiņi gatavi. Bez sāls vai ar minimālu daudzumu sāls. Buljona gatavošana - ~20minūtes + 4 sērijas seriāla (vai daži desmiti kendīkraša līmeņu). Jo klāt nav jāstāv. Mēs mājās gatavojam arī majonēzi, pesto, tomātu mērci. Bet par šo būs atsevišķs stāsts – detalizētāks un ar konkrētām receptēm, jo tas jau nedaudz advancētāks līmenis.

3. Izmanto savu palodzi, balkonu, terasi, lieveni. Ne visi dzīvojam laukos vai privātmājās, tāpēc iespējas ir ierobežotas. Ierobežotas, bet ir. Mums šobrīd ir lievenis un palodzes. Un arī neliela piemājas dobe. Un siltumnīca. Bet iepriekš bija terase, pirms tam balkons un vēl pirms tam tikai palodze. Tikām galā. Sākam ar palodzi – audzējam sīpollokus, mikrozaļumus, dīgstus. Sīpollokiem vajag nelielu puķu kasti ar zemi, kurā sastādam cieši blakus nelielus sīpolus ar nogrieztām augšiņām (nedaudz – pus centimetru), lai labāk dīgst. Regulāri aplaistām, pēc nedēļas ēdam zaļus, stiprus lokus. Var sākt jau no decembra. Mikrozaļumiem – daži zemi plastmasas boksiņi (atrodami jebkurā Maximā. Tie, kas paredzēti ogu saldēšanai ~180g), dažas ēdamkarotes zemes katrā no boksiņiem un sēklas pēc izvēles, ko sasējam cieši, cieši. Regulāri aplaistām un pēc nedēļas ēdam tik nost. Ar dīkstiem drusku sarežģītāk, tur der palasīties kādu blogu un rūpīgāk jāizvēlas diezējamā kultūra. Bet tāpat sanāk lieliski. Uz balkona jau ir daudz vairāk iespēju. Mans balkona favorīts – ķirštomāti. Parasti kooperējos ar draugiem, kuri audzēja stādus no sēklām un parasti viņiem sadīga vairāk, kā vajag pašiem. Pie dažiem vienmēr tikām arī mēs. Audzējām 3-8 podos, katrā pa vienam tomāta stādam. Vajag saulainu vietu, bet ne tiešu sauli. Vismaz ne pārāk daudz. Rūpīgi jālaista un uz vasaras otro pusi sāk ienākties raža. Pilnīgi pietiek ko piekost pie brokastu omletes vai mazajiem salātiem. Man viena paziņa pat pamanījās salikt vairākas burkas ziemai savā sulā. Vēl puķu kastēs un podos var audzēt maurlokus, sīpollokus no sīksīpoliņiem, baziliku, kinzu, rozmarīnu, timiānu. Principā arī dilles, lai gan dillēm podos īpaši nepatīk. Bet, atrodot pareizo vietu, sanāk tīri smuki. Un gan jau vēl dauz visādu lietu. Uz terases, ja iemanās var izaudzēt pat ķirbi. Šogad ap lieveni pie kolonnām stādīšu kāršu pupas. Primāri kā dekoratīvu elementu, jo tās skaisti stiepjas ļoti augstu un zied ar krāsainiem ziediem, otrkārt – nešaubos, ka no 4 stūros sastādot katrā pa 4 pupām mums var sanākt ne tikai zupai, bet arī sautējumam ziemā.

4. Izmanto savu lauku omi. Jā, es zinu, ka pilnīgi visiem no mums šī ekstra nav pieejama. Mums uz 2 ir 3 lauki ar mammām/omēm. Ir paveicies. To arī izmantojam :) Tātad – tiem, kam ir lauki ar omēm – nemēģiniet pārliecināt tās savas omes, ka nav jēgas pērties pa dārzu, ka var tak visu nopirkt lielveikalā. Var, bet nevajag. Ome būs priecīgāka par iespēju būt noderīgai, paši tiksim pie labākiem un lētākiem dārza produktiem, visiem lielāks prieks. Ticiet man – neviens veikalā nopirkts burkāns nekad negaršos tik labi un nebūs tik vērtīgs (arī uzturvērtības ziņā) kā tas, ko ome pati izaudzējusi saviem bērniem un mazbērniem. Ja vēl tajos laukos tiek turēti kādi mājlopi, tad tas vispār ir jackpots. Tāpēc nekad, nekad, nekad neatsakies no lauku produktiem, ko tev piedāvā. Tā ir izšķērdība un apgrēcība. Īstenībā viss ir vienkārši – omes izaudzētais dārzenis ir bio par visiem 100%. Tikai viņam nav sertifikāta. Bet tu jau to sertifikātu neēdīsi. Tu ēdīsi dārzeni. Tas omes dārzenis tev izmaksās dažas paciemošanās reizes laukos. Protams, bioloģiski audzēti dārzeņi ir pieejami jebkurā eko veikalā. Tikai maksā. Daudz.

5. Ievēro gadalaikus. Viens no veselīgas un arī lētas ēšanas pamatprincipiem ir sezonalitāte. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ziemā nepērkam svaigās zemenes lielveikalā un vasarā nemeklējam skābētus kāpostus. Ir ziemas produkti un ir vasaras produkti. Tas attiecas gan uz tiem augļiem un dārzeņiem, kas aug pie mums, gan arī uz ievestajiem no tālām zemēm. Manderīni – oktobris līdz februāris; arbūzi – augusts līdz oktobris, uzbeku melones (tās īpaši garšīgās, iegarenās) augusts līdz oktobris. Ar vietējiem tas pats. Tomāti – jūnijs līdz oktobris, zemenes – jūnijs līdz augusts, zaļumi – maijs līdz oktobris utt. Kādi ir ieguvumi? Sezonas laikā jebkurš produkts būs nesalīdzināmi garšīgāks un uzturvielām bagātāks nekā nesezonā. Principā vasarā apēdod pietiekamu daudzumu zemeņu iespējams uzņemt dzelzi visam atlikušajam gadam. Turklāt sezonas laikā produkts būs stipri lētāks nekā nesezonā. Šis vairāk attiecas uz augiem, bet līdzīgi principi ir arī ar gaļu. Pavasarī un vasarā lopi pēc būtības netiek kauti. Viņi aug. Ja pērc gaļu no lauku tantes, tad šis princips ir jāievēro. Protams – tirgū un veikalā jebkura gaļa ir visu gadu.

6. Konservē, saldē, skābē vai kā citādi saglabā produktus. Konservēšana, manuprāt, ir tāda nepelnīti novārtā atstāta lieta. Tas ir tik forši, ka tu ziemā no pieliekamā vari izņemt savu pašgatavoto gurķu burciņu vai arī draugiem uz Ziemassvētkiem sadāvināt pašvārīta ievārījuma burciņas, apsietas ar skaistu lenti. Bet šis nav tikai tāpēc, ka forši. Šis ir tāpēc, ka pirmkārt lētāk, otrkārt ekoloģiskāk. Lētāk tāpēc, ka ir loģiski konservēt tad, kad produkts, ko liksi burkā ir savā sezonas pīķī. Tad tas būs vislētākais. Ekoloģiski tāpēc, ka tu nepievienosi ne mākslīgās krāsvielas ne kādus citus sintētiskos konservantus izņemot sāli un etiķi. Pārējās sastāvdaļas visticamāk būs dabiskas. Un tava burciņā ieliktā mīlestība ir neatsverama :) Daudziem produktiem ir piemērota saldēšana. Zemenes var sablenderēt ar cukuru un sasaldēt. Ātrā zapte gatava. Ziemā tikai jāatkausē. Sēnes var saldēt. Tikai jāņem vērā, ka gailenes vispirms jāsacep ar tauciņu vai cauraudzīti, citādi svaigas saldējot būs sīvas. Visas bekas var saldēt svaigas, tikai jāsagriež. Burkāni un zirnīši ir labs produkts saldēšanai. Tāpat arī ziedkāposti, brokoļi, sviesta pupiņas. Burkāni ir jānomizo un jāsagriež vai jāsarīvē sev vēlamajā izmērā (tā, kā uzreiz var lietot). No šiem dārzeņiem, ja ir vēlēšanās, var taisīt veikala plauktiem līdzvērtīgus miksus, ko ziemā ātri bērt zupās un sautējumos. Izdevīgums atkal slēpjas sezonalitātē. Ja šo pasākumu izveic dārzeņa sezonas pīķī, izmaksas būs mazākas kā lielveikalā uz akciju. Un, ja vēl vismaz kāds no vajadzīgajiem dārzeņiem ir atvests no lauku omes, tad tā jau ir win-win situācija.

7. Gatavo gudri. Ja mājās ir laicīgi sagatavotas dažādas sagataves, tad skriet uz lielveikalu pēc pusfabrikātiem, jo nav laika kaut ko gatavot, nav vajadzības. Buljons no saldētavas, kabaču-burkānu-u.c. dārzeņu lečo no pašgatavotas burciņas, kāds kartupelis, un 15 minūtēs zupa gatava. Vai arī lauku onkuļa gatavotā “tušonkas” kārba + makaroni. Tas ir ātrajam variantam. Bet vēl ir ilgais variants – ja gatavo ko ilgi taisāmu (ilgā zupa, cepetis, plovs, boloņas mērce, sautēti kāposti..), tad ir vērtīgi saplānot daudzumu tā, lai pietiktu kādām 3 dienām. Tas ietaupīs laiku uz gatavošanu atlikušās 2 dienas, tāpat arī ietaupīs gan savu, gan energoresursu enerģiju uz gatavošanu kā tādu, jo principā jau laiks un resursi iztērējas vienādi gan lielam katlam, gan mazam. Ja negribi 3 dienas no vietas ēst vienu un to pašu zupu, tad gatavo tā, lai katru dienu vari mainīt garšas vienkārši pievienojot šķīvī kādu garšvielu (zaļumus, adžiku, sojas mērci..). Daudzās gudrās grāmatās un populāros blogos ir padomi, kā dažādu ēdienu atlikumus sasaldēt un izmantot citā reizē. Bet būsim reāli – tu tā darīsi? Es nē. Bet, ja darīsi, tad ir vērts padomāt arī par to. Īstenībā šo un to ir vērts saldēt. Piemēram boloņas mērci. Gatavošana prasa ~5 stundas. Ja pagatavo pietiekami lielu daudzumu, tad sanāk gan lazanjai, gan paliks pāri. Pāri palikušo var sasaldēt un kādā citā reizē izmantot ātrajām vakariņām tik vien klāt pievārot makaronus.

8. Interesējies par produktiem un uzturu. Šim varbūt vajadzēja būt pirmajam punktam, bet man ir pēdējais. Bet ļooooti svarīgs visā kopējajā bildē. Ar šo es domāju pamatzināšanas par to, ko iespējams izlasīt uz produkta etiķetes – sastāvs, uzturvērtību tabula. Katram no mums būtu jāzina, cik daudz cukura ir dienas norma. Ja jogurta trauciņš viens pats jau sastāda pusi no šī daudzuma, tad būtu vērtīgi izvēlēties citu jogurtu ar mazāku cukura daudzumu. Katram būtu jāzina, ka daudzu produktu sastāvā minētie ksantāna sveķi nu galīgi nebūtu tā lieta, ko ir vērtīgi iekļaut savā ēdienkartē. Labāk izvēlēties produktu, kam šie sveķi nav pievienoti. Tas pats ar palmu eļļu un vēl rindu dažādu m***u, kas pievienoti dažādiem produktiem. Ir vērtīgi aptuveni zināt uztura piramīdu, ir vērtīgi zināt, ka uzturvērtību tabulā ierakstītais gudrais vārds “ogļhidrāti” būtībā ir cukurs (šāds vai citāds, bet principā cukurs). Nē, nav jāskaita kalorijas, bet ir jāprot izlasīt (lasīt – saprast), kas rakstīts uz iepakojuma. Piemēram “mehāniski atdalīta vistas gaļa” būtībā ir putrā samalti visi vistas atlikumi, kas paliek no smukajām filejām un skaistajiem šķiņķīšiem. Jo lētāka desa, jo lielāku daļu sastāvā aizņem šī sadaļa. Labu apetīti! Uzturā kā tādā – mazāk sintētikas, vairāk dabīgā. Tā jau ir puse no uzvaras.

Īstenībā šīs ir tikai dažas no basic lietām, ko izmantot ikdienā. Par katru no šīm un vēl citām būs atsevišķi stāsti, kur mēģināšu pastāstīt sīkāk tieši ko un kā darīt, dalīšos ar receptēm un saviem “atklājumiem”.