EKOnomiski

Dārgie draugi,

Daudzi no jums mums bieži ir jautājuši par to, kā mēs ēdam, kur dabūjam produktus, cik tas izmaksā.. Daži no jums domā, ka tas ir šausmīgi dārgi, daži domā, ka sarežģīti. Daži vispār nesaprot, kāpēc mēs izvēlamies tieši to, ko izvēlamies. Daži domā, ka mums nākas atteikties no kaut kādām lietām, kas esot garšīgas, bet nav mūsu “diētas” sarakstā. Tad nu apgāžam stereotipus un garā un paplašinātā veidā jums visiem izstāstīšu mūsu ēšanas principus. Ēst ekoloģiski nenozīmē dārgi. Ēst veselīgi nenozīmē negaršīgi. Ēst sabalansēti nenozīmē tam veltīt daudz laika.

 

Esmu Ilze. Esmu sieviete. Sieviete sev un sieviete savam vīrietim Reinim. Radoša. Personība. Man ir nedaudz pāri 30 (bet tiešām nedaudz.. ;) ). Ikdienā, tā pat kā Reinis, esmu aizņemta ar mūsu biznesa vadīšanu. Bet ne par to šoreiz būs runa.

Runa būs par ēšanu veselīgi un dzīvošanu veselīgi. Bet nē – šis nebūs kārtējais healthy living, eat only BIO, be vegan, go to gym, dring lot of water  un citi bla-bla-bla. Šis būs par to, kā mēs – 2 pieaugušu cilvēku + 1 kaķa ģimene mēnesī pārtikai tērējam maksimums 150EUR un ar šo budžetu pamanamies ēst veselīgi, ekoloģiski un ne no lētā gala. Šis NEBŪS par to, kā braukt uz Lietuvas LIDLu un iepirkt lētos (lasīt – mazkvalitatīvos) produktus par 100EUR un ar to dzīvot 2 mēnešus. Tāpat šeit nebūs ekoveikalu reklāmas un linku uz dārgiem bio produktiem katra teikuma galā.

Kāpēc es šo rakstu? Nu, patiesībā es ilgi domāju, vai rakstīt. Ik pa laikam gribējās ar kaut ko dalīties, bet tad padomāju – diez vai tas kādam vispār interesē un vai man ir vērts tērēt savu laiku. Joprojām domāju, ka diez vai kādam interesē. Bet varbūt tomēr kādam. Ja kaut 3 cilvēki mainīs savus ikdienas ēšanas paradumus vai kādus citus paradumus pēc manu pārdomu izlasīšanas, tad tā jau būs uzvara. Un vēl es šo rakstu tāpēc, ka man šermuļi skrien pār kauliem skatoties uz to, ko cilvēki (arī mūsu draugi) pērk lielveikalos. Man bail iedomāties, ka viņi to arī ēdīs. Un arī tāpēc, ka mums ir tik daudz resnu bērnu un jauniešu. Izklausās aizvainojoši? Lieliski! Bet paskatieties apkārt – mums IR resni bērni. Un tas IR šausmīgi.

Vēl man ļoti gribas, lai cilvēki (un arī mūsu draugi) aizdomātos par savas dzīves prioritātēm. Kaut nedaudz. Un veselīga ēšana, manuprāt, ir viena no prioritātēm. Tas, ko mēs ēdam, atstāj milzīgu iespaidu uz mūsu ikdienu, uz veselību, uz dzīvesprieka esamību vai neesamību, uz enerģijas daudzumu. Tikai nedaudz piedomājot pie sava ikdienas raciona vairs nav jāskrien uz aptieku pirkt visi super-puper-ūber-mega-multi-vitamīni, lai pārlaistu ziemu un pavasarī vienkārši nenomirtu aiz bezspēka. Arī slimojam mazāk – parastā (vai neparastā) saaukstēšanās jau gadiem man iet ar līkumu. Pret gripu nepotējos un arī neslimoju. Ēdu ķiplokus, zaļumus, medu, dzērvenes. Ticiet vai nē – palīdz.

Kaut arī šeit būs runa par to, kā iespējams ēst ekoloģiski par samērā lētām naudiņām, ticu, ka būs pietiekami daudzi cilvēki, kuri tāpat teiks, ka “ne jau visi (ar to domājot sevi) to var atļauties”, ka “ne jau visiem ir tik daudz naudas” utt. Protams, ka visi to nevar atļauties un protams, ka visiem nav tik daudz naudas. Bet, ja to man saka cilvēks, kurš savā sasvīdušajā plaukstā ņurca pēdējo aifona modeli, tad šis arguments vairs neiztur kritiku. Un mēs atgriežamies pie prioritātēm.

Tieši tik pat bieži dzirdu, ka “nav laika ar to pērties, labāk pa ātro ieskriešu lielveikalā un noprikšu kādu pusfabrikātu”. Un atkal – to man saka cilvēks, kurš kendīkrašā ir sasniedzis 1358.līmeni?

Tie, kam prioritātes ir aifons un kendīkraš – tālāk var nelasīst. Ja vien netaisāties savu prioritāšu listi mainīt. Tie, kam tiešām interesē – padomu sadaļā ir tēmas, bet rekomendēju lasīt pēc kārtas, jo katra māja jāsāk būvēt no pamatiem. Un arī šo mēģināšu būvēt no pamatiem.

Uz tikšanos!